Iesaistīšanās globālajās vērtības ķēdēs un eksportā
Vērtības ķēdes (VĶ) ir savstarpēji saistītu ražošanas posmu un ar ražošanu nesaistītu darbību komplekss tīkls. Tas ietver vairākas augšposma pakalpojumu darbības – jaunu produktu izstrādi, pētniecību un attīstību, kā arī ražošanas darbības – galveno sastāvdaļu un pamatkomponentu ražošanu; tajā ietilpst arī lejasposma darbības (galaproduktu komplektēšana vai transportēšana un sadale) un tāla lejasposma pakalpojumu darbības (tirgvedība un pēciegādes pakalpojumi). Iesaiste globālās vērtības ķēdes augšposmā rada potenciālu iespēju kāpināt konkurētspēju, pārņemt tehnoloģiju zināšanas, veicina interesi par nozari un izglītības iegūšanu šajā jomā, biznesa kontaktu izveidi un attīstību ilgtermiņā.
Salīdzinājumā ar neeksportējošiem uzņēmumiem darba ražīguma līmenis eksportējošos uzņēmumos Latvijā ir vidēji par 80% augstāks, nodarbināto – vairāk nekā divas reizes vairāk, algas – par 62% lielākas un kapitāla apjoms uz vienu strādājošo – par 77% lielāks. Latvijas uzņēmumos iesaistīšanās eksportā attiecīgi veicina produktivitātes līmeņa kāpumu vairāk nekā par 23%, paaugstina vidējās algas par līdz pat 8%. Eksportā iesaistās 6% Latvijas uzņēmumu. Eksportētāju īpatsvars kopējā apgrozījumā ir 55%; ap 33% nodarbināto un 5% lielāko eksportētājuzņēmumu veido 65% no kopējā eksporta.
Latvijas ražotāji palielina darbību apgūtajos tirgos, bet tās tradicionālo tirgu daļas sašaurināšanos pasaules tirdzniecībā kompensē valsts eksportētāju ekspansija jaunos tirgos. Par eksportu 62,9% norēķinu tiek veikti eiro, 24,0% – ASV dolāros, bet 13,1% – citās valūtās; par importu – 54,4% eiro, 42,6% – ASV dolāros. Eksporta īpatsvars Latvijas IKP ir aptuveni 60%, bet Luksemburgas – 223,1%. Augsto tehnoloģiju produkcijas īpatsvars Latvijas eksportā ir tikai 10% (ES vidēji – 18%).
Modernie pakalpojumi ietver apdrošināšanas, pensiju, finanšu, telesakaru, datoru, informācijas un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus, kā arī maksu par intelektuālā īpašuma izmantošanu, bet tradicionālie pakalpojumi – transporta, būvniecības, individuālos, kultūras, atpūtas pakalpojumus un braucienus. Latvijas pakalpojumu eksporta struktūrā 64% ir tradicionālie pakalpojumi un 36% – modernie pakalpojumi, piemēram, Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares pievienotā vērtība vienā cilvēkstundā ir vidēji 20 eiro, turpretī citos pakalpojumos – aptuveni 14 eiro, bet Somijā un Zviedrijā – attiecīgi 65 eiro un 90 eiro. Moderno pakalpojumu eksportā gūtie ienākumi galvenokārt radīti iekšzemē, un Latvijas uzņēmēji un darba ņēmēji saņem 85% no šo pakalpojumu eksporta vērtības (atlikusī daļa – ārvalstīs), IT pakalpojumu nozarē – pat 90%, bet apstrādes rūpniecībā – 70%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – 60%.
Atbildot uz jautājumiem, izmanto tikai situācijas aprakstā sniegto informāciju!